Latvijas ekonomikas, drošības un konkurētspējas stūrakmens
Šī gada 26. martā izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar enerģētikas nozares līderiem ATTA CENTRE, Rīgā, organizē ikgadējo konferenci “Enerģētika 2025”. Konferences mērķis ir definēt enerģētikas nozares galvenos uzdevumus, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju līdz 2050. gadam.
Enerģētikas sektors ir viens no būtiskākajiem faktoriem valsts konkurētspējas veicināšanā, ietverot tajā iedzīvotāju labklājību, uzņēmējdarbības vides pievilcību, starptautisko novērtējumu un citus aspektus. Citiem vārdiem, ir jābūt balansam starp enerģētikas nozares spēju pelnīt un pelnīt vairāk, iedzīvotāju iespējām to atļauties un patērēt plašāk, uzņēmēju interesei to pirkt, lai ražotu lētāk.
Būtiska ir arī vides ilgstpēja, kas šobrīd ir viens no Eiropas zaļā kursa galvenajiem izaicinājumiem, un ko apņēmusies sekmēt arī Latvija, lai kopā ar citām ES dalībvalstīm stiprinātu valsts ekonomiku un tās konkurētspēju.
Latvijas enerģētikas stratēģijā, kas veidota kontekstā ar nepieciešamību sasniegt noteiktos klimata mērķus noteiktajos termiņos, ir iezīmēti dažādi iespējamie nozares attīstības scenāriji, kā arī – izteiktas prognozes par situāciju enerģētikas nozarē 2050. gadā, dažādu globālo un lokālo faktoru mijiedarbības rezultātā.
Šobrīd Latvijas enerģētikas stratēģijā definētie sasniedzamie mērķi ir atbilstoši Eiropas zaļā kursa ietvaros uzstādītajiem mērķiem, kas jau ir labi zināmi. Vai tos sasniegsim vai nē, īsti nav zināms, jo enerģētikas nozari ietekmē jau iepriekš minētie globālie un lokālie faktori. Zināms, ka globālos faktorus ietekmēt nevaram, tādēļ ir būtiski strādāt pie energoneatkarības un energopašpietiekamības. Ko darām lokālo faktoru līmenī?
Latvijas enerģētikas stratēģija ir veidots kā atvērts dokuments, kur vieta atradīsies visiem. Arī noteiktais politikas mērķis uz 2050. gadu ir gana vispārīgs – Latvijas konkurētspēja – , kas būtībā ļauj attīstīt ikvienu enerģētikas biznesa virzienu un ir Latvijas konkurētspēju veicinošs.
Konferencē aicināti piedalīties: enerģētikas politikas veidotāji, valsts un pašvaldību atbildīgo institūciju pārstāvji, enerģijas ražotāji, attīstītāji un piegādātāji, energoietilpīgo uzņēmumu un rūpniecisko ražotāju pārstāvji, ēku apsaimniekotāji un nekustamā īpašuma attīstītāji, finanšu un attīstības institūciju pārstāvji, investori.